Mākslīgais intelekts – pēdējais cilvēces izgudrojums?

Mākslīgais intelekts, jeb dators, kas būtu spējīgs pats domāt, mācīties, risināt problēmas un komunicēt ar cilvēkiem ir bijis IT tehnologu un zinātniskās fantastikas autoru sapnis jau gadu desmitiem ilgi bet līdz šim mums vēl nav izdevies izveidot pat neko līdzīgu pilnīgam mākslīgam intelektam. Kopš datoru izveidošanas šī tehnoloģija ir attīstījusies galvu reibinošos ātrumos un mūsdienu mobilie telefoni ir miljoniem reižu spēcīgāki un lētāki nekā pirms dažiem gadu desmitiem izmantotie datori kosmosa kuģī, kas nosēdās uz mēness. Tehnoloģijai šādi turpinot attīstīties tiek paredzēts, ka ap 2025 gadu šāda galda datora vai mobilā telefona ātrdarbība un tranzistoru skaits sasniegs tikpat lielu spēku kā vidēja cilvēka smadzeņu neironu skaits. Jau tagad ir izveidoti superdatori, kuri ir tā teikt jaudīgāki par mūsu smadzenēm, bet lai gan jauda ir svarīga, tomēr šie datori vēl jo projām nespēj veikt lielu daļu no darbībām, kādas mēs, cilvēki spējam veikt pat nedomājot ( redze, dzirde, iešana, runāšana utt). Un tas liecina tikai par to, ka ir nepieciešams veidot dažādus algoritmus, kas atdarinātu darbības, ko mūsu smadzenes veic zemapziņā un par kurām mums nemaz nav jādomā. Bet šī problēma līdz šim zinātniekiem ir radījusi tikai vairāk jautājumus nekā atbildes.

Cilvēka smadzenes ir ļoti sarežģītas un mēs tikai tagad sākam mēģināt izprast to, kā tās strādā un tiklīdz, kā kāda noteikta smadzeņu darbība tiek izprasta, tikai tad to var mēģināt implementēt datoros un kamēr mēs nesapratīsim, kā visas smadzenes kopā darbojas, visticamāk, ka mēs nespēsim izveidot mākslīgo intelektu. Bet tad, kad mums tas izdosies, tas, iespējams, būs pēdējais, ko mēs izdarīsim, jo tiklīdz, kā dators varēs izdarīt tās pašas lietas, ko spējam mēs, tā mēs teorētiski vairs nebūsim vajadzīgi. Jau tagad datori ir spējīgi pieveikt mūs šahā un pat GO spēlē kas tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajām spēlēm ko cilvēki spēlē profesionālā līmenī. Un katru dienu datori paliek gudrāki dažādu attēlu atpazīšanā, balss atpazīšanā un vēl daudzos citos virzienos, kas līdz šim tika uzskatīti par neiespējamiem. Tieši tāpēc arī es esmu optimistisks, ka tuvāko 5 līdz 20 gadu laikā mēs izveidosim kaut ko ļoti tuvu vispārējam mākslīgajam intelektam, kas spēs darīt visas tās pašas darbības ko cilvēki.

Bet kas tad notiks tad, kad mēs tiešām nonāksim līdz šim notikumam un datori kļūs labāki par mums visos aspektos? Šis notikums tiek saukts par “singularity” jeb singularitāti, pēc kura nav iespējams prognozēt tālākos notikumus. Padomājiet, ja dators spēs domāt ātrāk un gudrāk par tevi, tad jebkas, ko cilvēki var izdomāt datori to spēs izdarīt ātrāk un labāk. Tāpēc pēc šī notikuma medicīna, tehnoloģijas un cita veida sfēru attīstība varētu būt, ka notiks neiedomājamā ātrumā un pēkšņi dažu gadu laikā cilvēce ar šo mākslīgo prātu palīdzību varētu atrisināt visas mūsu lielākās problēmas, kā enerģijas nepietiekamība, izārstēt visas slimības un izbeigt karus un ciešanas, kā arī badu visā pasaulē. Protams, var likties, ka tas ir tikai utopisks sapnis, bet, manuprāt, ir liela iespēja, ka tas notiks un mēs savā dzīves laikā piedzīvosim kaut ko tādu, ko mēs pat iedomāties nevaram.

Automatizēt fiziskās aktivitātes?

Fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas ne tikai lai varētu izskatīties labi, bet arī lai būtu veselīgs un varētu normāli funkcionēt ikdienas darbos. Un jo cilvēki vairāk un vairāk pāriet tieši no fizisku darbu darīšanas līdz garīgiem darbiem, tad mums ir vajadzīgs noteikts laiks dienā, kurā tad nodarboties ar sportu un izkustināt savus stīvos muskuļus un arī nodzīt liekās kalorijas. Bet sports noteikti ka nav no tām lietām, kas lielākajai daļai cilvēku patīk, jo tas aizņem daudz laika un ir nepieciešams liels gribasspēks, lai varētu sevi katru dienu piespiest iet izskrieties vai arī kā savādāk nodarbināt sevi. Tieši tāpēc arī daudzi cilvēki vēlas kaut kādā veidā automatizēt sportošanu un tāpēc arī svara zaudēšanas un diētu industrija ir kļuvusi tik liela kā tā ir. Bet skumjā patiesība ir tāda, ka 99% no visiem brīnumlīdzekļiem nestrādā un cilvēkiem ir vienkārši jāspēj sevi piespiest, lai varētu nodarboties ar sportu.

Bet te ir arī kāds cerību stariņš, jo tiklīdz, kā tu esi izveidojis ieradumu katru dienu iet sportot, tā tu burtiski gribēsi katru dienu to darīt un tev būs jocīgi, ja tu to nebūsi izdarījis/usi. Bet izveidot ieradumu nav vienkārši un tev ir jāsāk ar maziem solīšiem lēnām sākumā sportojot tikai dažas minūtes dienā, bet neizlaižot nevienu dienu. Un pat tad, ja šīs dažas minūtes neliekas, ka tās tev kaut ko sniegtu, tu šādā veidā radi savu ieradumu un pēc tam tu varēsi sākt palēnām palielināt arī šo sportošanas laiku. Bet svarīgākais ir tieši sākt jo ir ļoti grūti izmainīt savus ieradumus un uzreiz no nulles sākt stundu dienā vingrot vai skriet. Tas ir praktiski neiespējami un ir ļoti maz cilvēku, kas bez savas vides maiņas tā vienkārši to ir izdarījuši. Tieši tāpēc arī mazu solīšu veikšana ir tik svarīga!

Lai apdarītu savu sportošanu interesantāku tu vari arī mēģināt sākt klausīties kādu grāmatu vai mūziku, kas tev palīdzēs kavēt laiku un tev liksies, ka laiks skrien ātrāk nekā tas būtu tad, ja tu sportotu klusumā. Un tas tā it sevišķi ir tad, ja tu klausies kaut ko tādu, kas tev patiešām patīk un ar ko tu vari aizrauties. Jo ja tev izdodas aizraut savu prātu prom no sportšanas tad laiks skries vēja spārniem un tu nemaz nepamanīsi ka jau būs pagājusi šī pus stunda vai stunda, ko tev vajadzētu katru dienu pavadīt sportojot.

Pagaidām vēl nav izgudrotas nekāda uzpariktes, kas varētu palīdzēt tev automatizēt sportu un vingrošanu, bet visticamāk, ka nākotnē tādas varētu būt. Bet šobrīd cilvēkiem ir pašiem jātiek ar sevi galā un vienkārši jāsāk sportot, ja grib sasniegt noteiktu svara vai vingrošanas mērķus. Un ja cilvēce domā doties kosmosā un uz citām planētām tad mums aizvien vairāk un vairāk būs jānodarbina mākslīgi savi muskuļi, jo bez gravitācijas un sporta ātri vien muskuļi un kauli atrofēsies un kļūs nelietojami.

Savu darbu automatizācija

Mēs, cilvēki, savā būtībā esam slinki un vienmēr mēģinām visus savus darbus vai nu paveikt ātrāk, vai nu nodot kādam citam, vai arī labākajā gadījumā kaut kādā veidā automatizēt. Ja mēs tādi nebūtu tad nebūtu izveidojusies sabiedrība un industrijas un mēs nedzīvotu mūsdienu modernajā pasaulē, kur mums vairs nav jāuztraucas par ēdienu, pajumti vai dzīvības briesmām no dzīvniekiem.

Automatizācija sākās jau ar to, ka mēs iemācījāmies izmantot dažādus rīkus, lai iegūtu ēdienu un arī izmantot uguni, lai šo ēdienu pagatavotu un tādā veidā iegūtu vairāk kalorijas un gaļu, kas var uzglabāties daudz ilgāk. Un šī automatizācija noteikti nebeidzās tur, jo mēs sākām iemācīties paši audzēt dažādus augus un turēt dzīvniekus, lai tie nebūtu jāmedī, kā arī mēs sākām paši veidoti savas pajumtes, lai nebūtu tās jāmeklē alās. Un viss tas tikai un vienīgi uzlaboja cilvēku dzīves ilgumu, izdzīvotspējas un atbrīvoja laiku dažādiem jauniem darbiem un nodarbēm. Mūsdienās ēdiena audzēšanā un radīšanā tiek nodarbināti tikai daži procenti no kopējās cilvēku populācijas, bet agrākos laikos gandrīz visiem cilvēkiem bija jāstrādā tikai un vienīgi lai varētu sevi paēdināt. Un šis kritums ir noticis tikai un vienīgi dēļ automatizācijas, jo uzlabojoties tehnoloģijām aizvien mazāk un mazāk cilvēku ir nepieciešams, lai paveiktu vienu un to pašu darbu.

Automatizācija uzņēma apgriezienos industriālās revolūcijas laikā, kad mēs iemācījāmies izmantot uguni tvaiku un citas vielas, lai paveiktu dažādus darbus, ko pirms tam vajadzēja darīt vai nu cilvēkiem vai arī dzīvniekiem. Un tas atbrīvoja vēl vairāk cilvēku dažādu pavisam jaunu darbu veikšanai, bet pat tas nav salīdzinām ar tagad notiekošo automatizācijas revolūciju, kas bez darba atstās lielāko daļu no mums.

Mūsdienu robotu un datoru automatizācija ir jau sākusies un dažu desmitu gadu laikā visas lielās industrijas, kurās tiek nostrādināti miljoniem darbinieku vienkārši izzudīs, jo tiks izveidoti mākslīgi prāti, kas tad arī aizstās cilvēku darbaspēku. Viena no lielākajām industrijām, kas tiks automatizēta jau tuvāko gadu laikā būs transporta industrija, kas ietver sevī taksometru vadītājus, tālbraucējus un jebkāda cita veida šoferus. Lielās tehnoloģiju kompānijas un autoražotāji jau tagad ir izveidojuši tehnoloģijas, kas ļauj automašīnām pārvietoties pašām bez cilvēka pie stūres un kad šī tehnoloģija būs kļuvusi 10 reizes labāka nekā jebkurš cilvēks braucējs, tad arī visā pasaulē sāks mainīties likumi un cilvēki sāks zaudēt darbus.

Bet, iepriekš minētā industrija būs tikai sākums, un lielākās pārmaiņas notiks tad, kad tiks izveidoti roboti, kas būs spējīgi darīt lielāko daļu darbus, ko tagad dara cilvēki. Tas ir sākot no mājas uzkopšanas, ēst gatavošanas, kārtošanas, remontdarbiem, celtniecības, ražošanas utt. Visas šīs darba vietas tiks aizstātas ar robotiem jau tuvāko desmitu gadu laikā un ko tad darīs visi cilvēki, kas pašlaik dara šos darbus? Un nemaz nedomājiet ka automatizācija beigsies tikai ar fiziska darba darītājiem, arī advokāti grāmatveži, baņķieri, un apkalpojošais personāls visi tiks aizstāti ar gudrām programmām, kas varēs atrisināt jebkuru tavu problēmu daudz ātrāk, labāk un lētāk nekā to spēj izdarīt cilvēki.

Un tas nozīmē, ka tuvāko 20-40 gadu laikā vismaz 50% no visas pasaules darba vietām izzudīs un diezin vai, ka cilvēki atradīs tikpat daudz jaunas darba vietas ar ko aizstāt visas šīs izzūdošās industrijas. Tāpēc mūs sagaida globālas pārmaiņas un, diemžēl, liela daļa cilvēku nemaz to neapzinās un nenojauš, ka var palikt bez darba.