Mākslīgais intelekts – pēdējais cilvēces izgudrojums?

Mākslīgais intelekts, jeb dators, kas būtu spējīgs pats domāt, mācīties, risināt problēmas un komunicēt ar cilvēkiem ir bijis IT tehnologu un zinātniskās fantastikas autoru sapnis jau gadu desmitiem ilgi bet līdz šim mums vēl nav izdevies izveidot pat neko līdzīgu pilnīgam mākslīgam intelektam. Kopš datoru izveidošanas šī tehnoloģija ir attīstījusies galvu reibinošos ātrumos un mūsdienu mobilie telefoni ir miljoniem reižu spēcīgāki un lētāki nekā pirms dažiem gadu desmitiem izmantotie datori kosmosa kuģī, kas nosēdās uz mēness. Tehnoloģijai šādi turpinot attīstīties tiek paredzēts, ka ap 2025 gadu šāda galda datora vai mobilā telefona ātrdarbība un tranzistoru skaits sasniegs tikpat lielu spēku kā vidēja cilvēka smadzeņu neironu skaits. Jau tagad ir izveidoti superdatori, kuri ir tā teikt jaudīgāki par mūsu smadzenēm, bet lai gan jauda ir svarīga, tomēr šie datori vēl jo projām nespēj veikt lielu daļu no darbībām, kādas mēs, cilvēki spējam veikt pat nedomājot ( redze, dzirde, iešana, runāšana utt). Un tas liecina tikai par to, ka ir nepieciešams veidot dažādus algoritmus, kas atdarinātu darbības, ko mūsu smadzenes veic zemapziņā un par kurām mums nemaz nav jādomā. Bet šī problēma līdz šim zinātniekiem ir radījusi tikai vairāk jautājumus nekā atbildes.

Cilvēka smadzenes ir ļoti sarežģītas un mēs tikai tagad sākam mēģināt izprast to, kā tās strādā un tiklīdz, kā kāda noteikta smadzeņu darbība tiek izprasta, tikai tad to var mēģināt implementēt datoros un kamēr mēs nesapratīsim, kā visas smadzenes kopā darbojas, visticamāk, ka mēs nespēsim izveidot mākslīgo intelektu. Bet tad, kad mums tas izdosies, tas, iespējams, būs pēdējais, ko mēs izdarīsim, jo tiklīdz, kā dators varēs izdarīt tās pašas lietas, ko spējam mēs, tā mēs teorētiski vairs nebūsim vajadzīgi. Jau tagad datori ir spējīgi pieveikt mūs šahā un pat GO spēlē kas tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajām spēlēm ko cilvēki spēlē profesionālā līmenī. Un katru dienu datori paliek gudrāki dažādu attēlu atpazīšanā, balss atpazīšanā un vēl daudzos citos virzienos, kas līdz šim tika uzskatīti par neiespējamiem. Tieši tāpēc arī es esmu optimistisks, ka tuvāko 5 līdz 20 gadu laikā mēs izveidosim kaut ko ļoti tuvu vispārējam mākslīgajam intelektam, kas spēs darīt visas tās pašas darbības ko cilvēki.

Bet kas tad notiks tad, kad mēs tiešām nonāksim līdz šim notikumam un datori kļūs labāki par mums visos aspektos? Šis notikums tiek saukts par “singularity” jeb singularitāti, pēc kura nav iespējams prognozēt tālākos notikumus. Padomājiet, ja dators spēs domāt ātrāk un gudrāk par tevi, tad jebkas, ko cilvēki var izdomāt datori to spēs izdarīt ātrāk un labāk. Tāpēc pēc šī notikuma medicīna, tehnoloģijas un cita veida sfēru attīstība varētu būt, ka notiks neiedomājamā ātrumā un pēkšņi dažu gadu laikā cilvēce ar šo mākslīgo prātu palīdzību varētu atrisināt visas mūsu lielākās problēmas, kā enerģijas nepietiekamība, izārstēt visas slimības un izbeigt karus un ciešanas, kā arī badu visā pasaulē. Protams, var likties, ka tas ir tikai utopisks sapnis, bet, manuprāt, ir liela iespēja, ka tas notiks un mēs savā dzīves laikā piedzīvosim kaut ko tādu, ko mēs pat iedomāties nevaram.