Industriāla Revolūcija – Pirmais automatizācijas vilnis

Industriāla revolūcija notika no 1700 gadu beigām līdz 1800 gadu vidum un tā bija dažādu procesu un darbību kopums, kurā cilvēki Sākumā Eiropā un pēc tam arī citviet pasaulē sāka aizstāt cilvēka darbu ar dažāda veida mehanizāciju. Industriālā revolūcija notika pamazām un tas nebija tikai viens konkrēts notikums, uz kuru mēs varam atskatīties un kurš mums dotu vairāk skaidrības. Parasti pie industriālās revolūcijas galvenokārt tiek pieminēts tvaika dzinējs, kas tika darbināts ar ogļu palīdzību un ļāva cilvēkiem sūknēt ūdeni no ogļu raktuvēm, darbināt dažādas mehāniskās iekārtas un aizstāt cilvēku darbaspēku ar dažādām iekārtām. Protams, šis pats tvaika dzinējs arī gadu desmitu laikā tika pilnveidots un attīstīts un ar katru iterāciju kļuva aizvien efektīvāks un efektīvāks, un jo vairāk enerģijas bija iespējams novirzīt darbam no ogļu dedzināšanas jo vairāk iespēju atradās, kur šo dzinēju cilvēki sāka izmantot.

Pirms industriālās revolūcijas vairāk kā 80% cilvēku bija vienā vai otrā veidā nodarbināti ar ēdiena audzēšanu (zemkopību, lopkopību) bet pēc industriālās revolūcijas šis skaitlis strauji krita un mūsdienās mazāk kā 2% no kopējā cilvēku skaita ir jāstrādā ēdiena radīšanas nozarēs. Sākumā cilvēkiem šī industrializācija likās negodīga un pēkšņi liela daļa cilvēku palika bez darba, bet atskatoties pagātnē ir redzams, ka notika tieši pretējais un pēkšņi cilvēki varēja sākt strādāt dažādās citādās nozarēs, vai tas būtu medicīnā, uzņēmējdarbībā, vai mācīšanā. Un bez industriālās revolūcijas viss šis ko mēs mūsdienās uzskatam par normu nebūtu iespējams ( medicīna, ēdieni no visas pasaules, transports kas pārvietojas ātrāk kā zirgs, elektrība, internets un datori ).

Bet ja industriālā revolūcija jau tā bija strauja un neparedzama tad tas, kas sekos tuvākajos gados būs vēl revolucionārāks, jo nu mēs sākam ar robotiem un mākslīgo intelektu aizstāt lielāko daļu darbus, ko cilvēki ikdienā dara. Un kad šī automatizācijas revolūcija būs noslēgusies cilvēkiem vairs vispār nebūs jāstrādā, jo visu darīs roboti un mākslīgais intelekts datorā. Ja atskanamies pēdējo 200-300 gadu vēsturē tad ir skaidrs, ka tehnoloģiskais progress ar katru gadu tikai paātrinās un mēs aizvien ātrāk un ātrāk uzlabojam savu dzīves līmeni, un automatizējam tās lietas, kuras mums nepatīk darīt. Un šādos tempos tad tuvāko pāris desmitgažu laikā mums vajadzētu redzēt tādas pārmaiņas, kas pagaidām vēl nemaz nav iedomājamas tieši tāpat, kā 1600. gadā dzīvojošam cilvēkam nebija iedomājams internets, datori, viedtālruņi, automašīnas, lidmašīnas un kosmosa kuģi. Un jo ātrāks paliek šis tehnoloģiju progress, jo mēs varam aizvien ātrāk sākt izmantot šīs jaunās tehnoloģijas lai atkal attīstītu jaunas tehnoloģijas un radītu jaunus un inovatīvus problēmu risinājumus.

Es ceru, ka mūsdienu jaunieši saprot, ka viņi piedzīvos tik lielas pārmaiņas, ka tās būs grūti apskaidrot un tām būs visu laiku jāmēģina tikt līdzi. Tāpēc labākais, ko ikviens, kas šo rakstu lasa ir sākt mācīties visu, kas vien iespējams un kļūt par ekspertu kādā noteiktā sfērā, jo tad vismaz tevi tik ātri vēl roboti nevarēs aizstāt. Un agrāk vai vēlāk mums būs jāsāk domāt par noteiktas naudas summas maksāšanu katram cilvēkam par to ka viņš ir dzīvs, gluži kā pensiju tikai visas dzīves garumā, jo liela daļa no cilvēkiem vairs vienkārši nebūs pietiekoši gudri vai izglītoti lai varētu pārspēt robotus vienkāršos un sarežģītos darbos.