Cilvēku apmācība – automatizēt savus darbus

Kamēr vēl pasaulē nav augsta intelekta mākslīgais intelekts, kas ir spējīgs domāt un risināt problēmas tieši tā pat, kā cilvēki, tikmēr vēl uzņēmējiem ir jāpaļaujas uz cilvēku darba spēku. Ar robotiem un mehānisko automātiku mēs esam aizstājuši daudzus fiziskos darbus, ko kādreiz bija jāveic vai nu cilvēkiem vai dzīvniekiem, un tagad jau pamazām sākam ar programmām aizstāt cilvēka darbaspēku, bet tas notiek lēnām un vēl pagaidām ir izdevīgi tikai lielām kompānijām kas var tērēt miljoniem Eiro algojot programmētājus un automatizācijas speciālistus.

Mūsdienās liela daļa no cilvēku darbaspēka strādā tieši pie informācijas tehnoloģijām un tas nozīmē, ka darbs ir saistīts ar datoriem. Un tāpēc arī ir iespējams algot cilvēkus, kas atrodas otrā pasaules malā par daudz mazākām summām, kā darbinieki prasa tepat pie mums. Un šī starpība daudz izteiktāka ir vēl attīstītākās valstīs, kā ASV, Anglijā un Vācijā, kur minimālās algas ir 3-5 reizes lielākas kā Latvijā. Un ja tu ar katru cilvēku ietaupi kau 50% no viņa algas tad tu vari paņemt darbā 2x vairāk cilvēku. Tāpēc arī daudzi darba devēji izvēlas darbiniekus ņemt tieši caur dažādiem gadījuma darbu tīkliem, kut tie ir daudz lētāki. Bet šie darbinieki tik un tā pēc tam vēl ir jāapmāca.

Apmācība ir vajadzīga jebkuram cilvēkam un to veikt caur internetu ir grūtāk nekā dzīvē, bet ja tu vari ietaupīt pat līdz 50% vai vairāk no darbinieka algas tad, manuprāt, ir vērts arī tērēt vairāk laiku lai apmācītu šos cilvēkus caur internetu.

Pirmkārt jau ir jāsaprot, ka ne vienmēr pretī būs godīgs cilvēks, kas darīs visus darbus ar labāko kompetenci, bet var būt krāpnieks, kas, piemēram, tulkojot materiālus tos iztulko vienkārši ar programmu un pat nepārlabo. Tieši tāpēc it jāmēģina pēc iespējas vairāk pārbaudīt šo darbinieku darbi kā vien iespējams – vismaz pirmajās dažās nedēļās. Un ja tu vari nodrošināt cilvēkam patstāvīgu darbu tad arī viņam būtu jābūt ieinteresētam darīt darbus apzinīgi un cītīgi.

Pēc tam, kad tu esi pārbaudījis cilvēku tad nākamais solis ir saprast, cik šis cilvēks ir gatavs strādāt, cik daudz viņš prasa par stundu vai par noteiktu darba apjomu un vai viņš būs gatavs mācīties un augt, lai varētu tev palīdzēt tavā biznesā. Tas viss process noteikti nav īss un arī ne lēts, bet ja tev izdodas atrast dažus labus darbiniekus no 20 dažādiem mēģinājumiem tad tas jau nozīmē, ka tu ilgtermiņā ietaupīsi visai ievērojamu naudas summu.

Un nenokar rokas, ja tev neizdodas atrast lētu un labu darbinieku uzreiz, un esi pacietīgs, jo viss labais nāk ar gaidīšanu un pacietību.

Uzņēmuma automatizācija

Ja tu esi vienkāršs strādnieks kādā lielākā vai mazākā uzņēmumā, tad, iespējams, šis raksts tev nebūs īpaši interesants, bet ja tev pieder savs bizness vai tu nākotnē plāno veidot savu uzņēmumu, tad šis raksta tev būs tieši laikā, jo šeit es mēģināšu izskaidrot, kā tu savu uzņēmumu vari padarīt par sava veida pasīvajiem ienākumiem ar automatizācijas palīdzību.

Ja tu darbojies kādā konkrētā nišā kur liela daļa no tava uzņēmuma mērķiem ir saistīti tieši ar naudas pelnīšanu tad noteikti, ka tev vismaz vienu reizi prātā ir ienācis tas, ka tu gribētu nākotnē beigt strādāt un nodot visus savus darbus kādam citam. Tas protams neatiecas uz tiem, kuri savu uzņēmumu uzskata par veidu, kā mainīt pasauli un to padarīt labāku, bet tieši tiem, kas veido uzņēmumus lai nopelnītu naudu. Un šeit tad arī gala mērķis bieži vien ir izveidot uzņēmumu ko pēc tam vai nu pārdot vai vēl labāk automatizēt, lai tas nestu tev peļņu vēl ilgi pēc tam kad jau tu būsi beidzis pie šī uzņēmuma darboties.

Darbu dalīšana

Viena no lietām, kas palīdzēs tev jau uzņēmuma veidošanas laikā sākt domāt par automatizāciju ir darbu dalīšana un deleģēšana. Ja tavs uzņēmums ir lielāks par 1 cilvēku tad neizbēgama paliek darbu dalīšana un jo lielāks uzņēmums kļūst, jo vairāk ir jādeleģē dažāda veida darbi un jāmēģina tādā veidā automatizēt dažādi procesi. Lielākā daļa uzņēmumu parasti sākas vai nu ar vienu vai dažiem dibinātājiem un parasti pašā sākumā uzņēmums nav spējīgs nodarbināt papildus darbiniekus un tāpēc jāstrādā lielākoties ir tieši pašiem dibinātājiem. Bet, jo lielāks uzņēmums kļūst jo tiek pieņemti darbā vairāk darbinieki un tāpēc aizvien vairāk un vairāk darbi tiek doti tieši šiem darbiniekiem un līderi var sākt domāt jaunus un augstāka līmeņa darbus.

Abstraktāka domāšana augstākos līmeņos

Kad vienkāršie darbi tiek deleģēti darbiniekiem, tad uzņēmuma dibinātājiem rodas vairāk laika domāt par dažādām augstāka līmeņa tēmām, kā uzņēmuma audzēšana, peļņas palielināšana, tēriņu samazināšana vai jaunu darbinieku pieņemšana un arī dažādu procesu automatizēšana. Pamatā savus darbus cilvēki var automatizēt vai nu tos nododot citiem cilvēkiem vai arī izveidojot automātiskus procesus, kas šos darbus paveiks bez cilvēka iejaukšanās. Un jo vairāk darbi tiek automatizēti, jo ir iespējams tālāk attīstīties un domāt jaunus un jaunu darbus, kā panākt ātrāku uzņēmuma izaugsmi.

Birokrātija

Kad uzņēmums kļūst pārāk liels, vai arī ir vēlme pārāk ātri visu automatizēt, neapmācot darbiniekus veikt dažādus darbus un pašiem domāt, tad sāk rasties birokrātija, kas nozīmē to, ka no uzdevuma izdomāšanas līdz izpildei ir vairāki līmeņi un neviens cilvēks nav pilnībā atbildīgs par visu procesu. Ja kāds “šefs” sēžot savā augstākajā kabinetā izdomā plānu bet nodod to menedžerim, kas jau tālāk to atkal nodod individuālajiem darbiniekiem, tad ātri vien var rasties situācija, ka šefs īsti nezin, kas notiek, menedžeris nav atbildīgs par to, ko viņam liek šefs, bet zemākā līmeņa darbinieks tikai izpilda to ko viņam liek un, ja kaut kas ir nepareizi, tad tā nav viņa vaina. Šādas birokrātijas struktūras parādās ikvienā uzņēmumā un bez tām iztikt ir praktiski neiespējami, bet katram uzņēmējam ir jāteicas uz to, lai pēc iespējas mazinātu šāda veida darbības, jo tas tikai samazina uzņēmuma efektivitāti un palielina kļūdas un zaudējumus.

Vispārēja automatizācija – atrast citu vadītāju

Un visbeidzot, ja tev ir izdevies izveidot uzņēmumu, kurā lielākā daļa no procesiem, kas nepieciešami uzņēmuma darbībai un naudas pelnīšanai ir automatizēti, tad pēdējais solis ir atrast sev kādu aizvietotāju un nodot uzņēmuma pārvaldību pilnībā viņa rīcībā paturot šī uzņēmuma daļas un peļņu sev. Atrast pareizo cilvēku, kas spēs turpināt uzņēmuma darbību un varbūt pat šo pašu uzņēmumu vēl audzēt ir ļoti grūti un lielākajai daļai cilvēku parasti tas neizdodas. Bet tik un tā, manuprāt, katram vismaz vajadzētu mēģināt to darīt, pat tad, ja veiksmīga iznākuma iespējas ir mazas. Un atceries, ka tev jau nav vajadzīgs cilvēks, kas audzēs uzņēmumu, jo aprasti tas ir iespējams tikai pašam uzņēmuma dibinātājam, bet tev vajag cilvēku kas visu kontrolēs un noturēs un izveidot tev pasīvos ienākumus.

 

Industriāla Revolūcija – Pirmais automatizācijas vilnis

Industriāla revolūcija notika no 1700 gadu beigām līdz 1800 gadu vidum un tā bija dažādu procesu un darbību kopums, kurā cilvēki Sākumā Eiropā un pēc tam arī citviet pasaulē sāka aizstāt cilvēka darbu ar dažāda veida mehanizāciju. Industriālā revolūcija notika pamazām un tas nebija tikai viens konkrēts notikums, uz kuru mēs varam atskatīties un kurš mums dotu vairāk skaidrības. Parasti pie industriālās revolūcijas galvenokārt tiek pieminēts tvaika dzinējs, kas tika darbināts ar ogļu palīdzību un ļāva cilvēkiem sūknēt ūdeni no ogļu raktuvēm, darbināt dažādas mehāniskās iekārtas un aizstāt cilvēku darbaspēku ar dažādām iekārtām. Protams, šis pats tvaika dzinējs arī gadu desmitu laikā tika pilnveidots un attīstīts un ar katru iterāciju kļuva aizvien efektīvāks un efektīvāks, un jo vairāk enerģijas bija iespējams novirzīt darbam no ogļu dedzināšanas jo vairāk iespēju atradās, kur šo dzinēju cilvēki sāka izmantot.

Pirms industriālās revolūcijas vairāk kā 80% cilvēku bija vienā vai otrā veidā nodarbināti ar ēdiena audzēšanu (zemkopību, lopkopību) bet pēc industriālās revolūcijas šis skaitlis strauji krita un mūsdienās mazāk kā 2% no kopējā cilvēku skaita ir jāstrādā ēdiena radīšanas nozarēs. Sākumā cilvēkiem šī industrializācija likās negodīga un pēkšņi liela daļa cilvēku palika bez darba, bet atskatoties pagātnē ir redzams, ka notika tieši pretējais un pēkšņi cilvēki varēja sākt strādāt dažādās citādās nozarēs, vai tas būtu medicīnā, uzņēmējdarbībā, vai mācīšanā. Un bez industriālās revolūcijas viss šis ko mēs mūsdienās uzskatam par normu nebūtu iespējams ( medicīna, ēdieni no visas pasaules, transports kas pārvietojas ātrāk kā zirgs, elektrība, internets un datori ).

Bet ja industriālā revolūcija jau tā bija strauja un neparedzama tad tas, kas sekos tuvākajos gados būs vēl revolucionārāks, jo nu mēs sākam ar robotiem un mākslīgo intelektu aizstāt lielāko daļu darbus, ko cilvēki ikdienā dara. Un kad šī automatizācijas revolūcija būs noslēgusies cilvēkiem vairs vispār nebūs jāstrādā, jo visu darīs roboti un mākslīgais intelekts datorā. Ja atskanamies pēdējo 200-300 gadu vēsturē tad ir skaidrs, ka tehnoloģiskais progress ar katru gadu tikai paātrinās un mēs aizvien ātrāk un ātrāk uzlabojam savu dzīves līmeni, un automatizējam tās lietas, kuras mums nepatīk darīt. Un šādos tempos tad tuvāko pāris desmitgažu laikā mums vajadzētu redzēt tādas pārmaiņas, kas pagaidām vēl nemaz nav iedomājamas tieši tāpat, kā 1600. gadā dzīvojošam cilvēkam nebija iedomājams internets, datori, viedtālruņi, automašīnas, lidmašīnas un kosmosa kuģi. Un jo ātrāks paliek šis tehnoloģiju progress, jo mēs varam aizvien ātrāk sākt izmantot šīs jaunās tehnoloģijas lai atkal attīstītu jaunas tehnoloģijas un radītu jaunus un inovatīvus problēmu risinājumus.

Es ceru, ka mūsdienu jaunieši saprot, ka viņi piedzīvos tik lielas pārmaiņas, ka tās būs grūti apskaidrot un tām būs visu laiku jāmēģina tikt līdzi. Tāpēc labākais, ko ikviens, kas šo rakstu lasa ir sākt mācīties visu, kas vien iespējams un kļūt par ekspertu kādā noteiktā sfērā, jo tad vismaz tevi tik ātri vēl roboti nevarēs aizstāt. Un agrāk vai vēlāk mums būs jāsāk domāt par noteiktas naudas summas maksāšanu katram cilvēkam par to ka viņš ir dzīvs, gluži kā pensiju tikai visas dzīves garumā, jo liela daļa no cilvēkiem vairs vienkārši nebūs pietiekoši gudri vai izglītoti lai varētu pārspēt robotus vienkāršos un sarežģītos darbos.

Automatizācijas programmas

Datorprogrammas ar katru gadu paliek aizvien sarežģītākas un sarežģītākas un arī spējīgākas un pat gribētos teikt, ka tās paliek gudrākas, bet šim apgalvojumam noteikti liela daļa cilvēku nepiekristu. Mūsdienās ar datorprogrammām ir iespējams paveikt daudz un dažādus darbus, ko parasti būtu jādara cilvēkiem, kā, piemēram, datu ievade, izvade, satura veidošana un lasīšana, kļūdu meklēšana un citas līdzīgas darbības. Un tas lielos mēros cilvēkiem arī ir saprotams, bet vai jūs zināt, ka datorprogrammas var pašas ievadīt paroles un ielogoties dažādos profilos, nolasīt meklētājprogrammu rezultātus vai arī atrast nepieciešamo informāciju dažādām citām darbībām?

Protams, mūsdienās vēl jo projām datorprogrammas nav spējīgas pašas par sevi domāt un tās izpilda tikai tās darbības, ko tām uzdod, jeb pareizāk sakot uzraksta cilvēki ar koda palīdzību. Bet neskatoties uz to tik un tā programmētāji ar šādām prasmēm uzrakstīt šīs programmas ir spējīgi paveikt visneiedomājamākos darbus. Piemēram, viens no tādiem darbiem varētu būt dažādu sociālo profilu izveidošana un kādu noteiktu darbību veikšana, kā uzaicinājumu sūtīšana, draudzības apstiprināšana, saišu postošana vai vienkārši dažādu resursu ielaikošana, lai iegūtu atpazīstamību vai manipulētu meklētājprogrammu rezultātus. Tiek lēst ka līdz par 40 % no visa interneta trafika, jeb datu plūsmas tiek veidots tieši no šāda veida tā sauktajiem botiem, kas tad arī vāc datus un dara dažādas darbības, kuras tad ir nepieciešamas tam, kam šie boti tiek veidoti.

Bet šādu programmu nākotne ir jau pavisam nopietnāka, jo ja vēl pagaidām visas šīs programmas ir jāraksta rindu pa rindiņai, tad nākotnē visticamāk, ka šīm programmām tiks iemācīts jau nopietnākas valodas spējas un tās spēs atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem izveidojot dažādas mazākas programmas. Ja tu kādreiz esi darbojies ar kādu no programmēšanas valodām tad tu sapratīsi, cik tas var būt grūti uzrakstīt kāda veida sarežģītāku programmu, kura visu laiku ieķeras un ir jālabo un tiklīdz, ka notiek kādas izmaiņas, tā šī programma ir tām jāpielāgo. Bet tas viss varētu mainīties tad, ja būtu iespējams izveidot programmu, kas var rakstīt programmas un izmantojot programmēšanas valodas saprast, kā notiek dažādu darbību veikšana. Un ja šādai augstākas klases programmai tiktu iemācīts veidot mazākas, zemākas, klases programmas tad tu varētu vairs nerakstīt kodu, bet gan vairs tikai teikt vispārējas vadlīnijas, kuras tad šī programma pati mēģinātu izpildīt. Piemēram, lai atrastu kādu informāciju tev nebūtu jāmeklē informācijas avoti un jāraksta programmas kas tos šķiro, bet gan tu varētu nodefinēt ko tev vajag un šī programma pati veidotu citas programmas, kas to sameklētu.

Protams, līdz šim vēl neviens nav izveidojis neko līdzīgu šādai augstākas klases programmai un mums vēl pagaidām nav skaidrs, kā tas būtu iespējams, bet skatoties uz tehnoloģiju progresu ir redzams, ka noteikti nākotnē tas būs iespējams. Un šādas augsta līmeņa programmas izveidošana varētu būt viens no ceļiem, kā nonākt pie mākslīgā intelekta, jeb izveidot datorizētas smadzenes, kas pašas ar attīstīties un sākt domāt.